Kontinentālā hokeja līga

Kontinentālā hokeja līga ir starptautiska mēroga sacensības, kurās vienlaikus tiek izspēlēts arī Krievijas čempionāts. Līga dibināta  2008. gadā. Turnīrā piedalās 24 komandas no vairākām valstīm. Neskaitot Krieviju, līgā ir arī pa vienai komandai no Latvijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Somijas, kā arī Ķīnas. Sacensībās piedalās 24 klubi, kuri sadalīti divās konferencēs – Rietumu un Austrumu (katrā pa 12 vienībām). Tās aizvada regulāro turnīru (2021./22. gada sezonā līgas vadība nolēma samazināt spēļu skaitu no 62 uz 56), kur noskaidro katras konferences astoņas labākās komandas, kuras piedalās “play-off” jeb Gagarina kausa izcīņā.

Tāpat komandas sadalītas apakš divīzijās – Bobrova, Tarasova, Harlamova un Černisova. Katras divīzijas uzvarētāja automātiski nodrošina sev vietu “play-off” jeb Gagarina kausa izcīņā, bet realitātē šo divīziju iedalījums ir vairāk formāls, ņemot vērā reālo komandu spēku samēru.

Klubu vērtēšana

Laikam ejot, komandu skaits līgā ir samazinājies. KHL vadība to pamatojusi ar čempionāta kvalitātes un sāncensības līmeņa celšanu. Ir pat izveidots KHL klubu rangs, kur klubi tiek vērtēti pēc dažādiem kritērijiem. Tie ir: sportiskie sasniegumi, sasniegumu finansiālais aspekts, proti, attiecība starp iegūtajiem punktiem, vietām turnīra tabulā un budžetu, parādu apjoma, valsts un pašvaldību iestāžu finansējuma apjoma, biļešu tirdzniecības, TV reitingiem, tehniskā reglamenta noteikumu pildīšanas, līdzjutējiem sniegto pakalpojumu kvalitāte (kā spēļu laikā, tā arī tika vērtēts darbs ar sociālajiem medijiem).

Zīmīgi, ka lielāko daļu procentuāli sastādīja divi rādītāji – sportiskie sasniegumi un sportisko sasniegumu cena finansiālo resursu attiecībā. Abi šie rādītāji sastādīja 40% no kopējā rezultāta, kamēr pārējiem kritējiem tika piešķirts 5% vai 10% “spēks”. Kas interesanti – 2021./22. gada sezonā pirmajā vietā šajā rangā ierindojās ārzemju klubs (Krievu ir kā pamata) – Helsinku “Jokerit”.

Jau otro sezonu pēc kārtas KHL līdzīgi kā Nacionālajā hokeja līgā (NHL) pastāv algu griesti un grīda. Proti, griesti ir summa, cik klubi drīz tērēt spēlētāju algās – tie ir 10,34 miljoni eiro, savukārt grīda ir summa, zem kuras nolaisties nedrīkst – tie ir 3,63 miljoni eiro. Šī sistēma ieviesta, lai palielinātu konkurenci starp līgas turīgākajiem un nabadzīgākajiem klubiem. Iepriekš nereti bija situācijas, kad bagātākie klubi izpērk spēlētājus, lai nokomplektētu piecas, sešas maiņas, lai nodrošinātos, kamēr klubiem ar ierobežotākām finansiālajām iespējām paliek pieejami zemākas kvalitātes hokejisti.

Tiesa, klubi šo sistēmu parasti apiet, līgumos iestrādājot dažādus bonusus, kas kopējā algu slogā netiek skaitīti.

Translācijas un informācijas pieejamība

Tāpat 2021./22. gada sezona kļuva vēsturiska ar to, ka pirmo reizi kopš līgas dibināšanas KHL mači ir pieejami vērošanai Ziemeļamerikā, tās vadībai panākot vienošanos ar ESPN+ kanālu un “Portable.TV” portālu. Tāpat uzlabots jau esošais līgas galvenais translāciju kanāls “KHL TV” un “KHL TV+” spēles pārraida arī HF (high – definition jeb augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Turklāt “KHL TV+” pārdēvēts par “KHL Prime”.

KHL oficiālā mājas lapa ir pieejama vairākās valodās – krievu, angļu un ķīniešu. Neskatoties uz to, ka informācija tiek sniegta arī Ķīnas tirgum ērtā valodā ar mērķi sasniegt tā auditoriju, līgai nav izdevies ievērojami veicināt interesi par KHL čempionātu šajā reģionā. KHL ir aktīva arī sociālajos tīklos, kā arī mājas lapā ir pieejamas dažāda veida intervijas, apskati, labāko spēlētāju uzskaite, u.t.t.

gas ģeogrāfija

Kā ievadā minēts, tad līgā šobrīd piedalās ne tikai Krievijas klubi, bet arī pa vienam no Latvijas (Rīgas “Dinamo”), Somijas (Helsinku “Jokerit”), Baltkrievijas (Minskas “Barys”), Kazahstānas (Nursultanas “Barys”) un Ķīnas (Pekinas “Kunlun Red Star”).

Iepriekš līgā bijusi pārstāvniecība no Horvātijas (Zagrebas “Medvescak”, kur gan pārsvarā sastāvs tika komplektēts no Ziemeļamerikā dzimušiem hokejistiem), Čehijas (Prāgas “Lev”, kas reiz arī aizkļuva līdz Gagarina kausa finālam, kad tobrīd kluba ģenerālmenedžeris bija Normunds Sējējs un ierindā bija Aleksandrs Ņiživijs un Mārtiņš Cipulis), Ukrainas (“Donbass”, taču karadarbības un saspīlētās politiskās situācijas dēļ šīs valsts klubu dalība KHL vairāk nav iespējama), kā arī Slovākijas (sākotnēji Popradas “Lev”, vēlāk Bratislavas “Slovan”).

Tāpat ne reizi vien publiski izskanējušas runas par līgas paplašināšanos tieši ģeogrāfiskajā aspektā. Bijušas idejas par Apvienoto Arābu Emirātu kluba izveidi, VHL (Krievijas Augstākā hokeja līga – pēc spēka nākamā aiz KHL) ir klubs no Uzbekistānas, kā arī minētas daudzas citas valstis, ar kurām ir notikušas formālas un neformālas sarunas par dalību KHL.

Līgai vienmēr bijuši arī plaši plāni ģeogrāfijas apgūšanā. Sezonas sākumā acis tika mestas uz viena aizvadīšanu zem nosaukuma “KHL World games” un par potenciālo norises vietu tika noskatīti Apvienotie Arābu Emirāti. Tāpat tika izskatīti citi divi varianti – Vācija un Ungārija. Taču Covid19 pandēmijas dēļ no šīs ieceres līgas vadībai nācās atteikties.

Tā gan nebūtu pirmā reize, kad norisinājušies mači zem birkas “KHL World Games”. Iepriekš aizvadītas piecas tāda veida spēles – divas Vīnē un divas Cīrihē 2018. gadā, kā arī viena spēle Davosā 2019. gadā ar Rīgas “Dinamo” līdzdalību.

Līgas rekordi – individuālie un komandu

Starp līgas izcilniekiem noteikti jāmin ir Sergejs Mozjakins, kurš karjeru noslēdza vien pēc 2020./21. gada sezonas. Daudzi viņa rekordi ir vairāk nekā iespaidīgi – regulārajā sezonā viņš ir iekrājis visvairāk punktus (765) un guvis visvairāk vārtus (351). Viņš ir labākais šajos rādītājos, plus rezultatīvajās piespēlēs, arī Gagarina kausa izcīņā jeb “play-off”. Kopumā iekrājis 172 punktus, no kuriem 68 ir vārti, bet 104 ir rezultatīvas piespēles.

Tiesa, viņam uz papēžiem min Vadims Šipačovs, kurš uz 2022. gada sākumu ir pietuvojies KHL leģendai Mozjakinam. Proti, Šipačova kontā šobrīd ir 702 punkti, bet rezultatīvo piespēļu ziņā ir viņu apsteidzis un ir pirmais KHL regulārā čempionāta ietvaros vēsturē – atdotas 475 piespēles partneriem.

Mozjakinam arī pieder rekordi visvairāk gūtajos punktos vienas sezonas ietvaros, proti, 85 (48+37). 48 gūtie vārti, ko Mozjakins iespēja 2016./17. gada sezonā, aizvien ir KHL regulārā čempionāta rekords, bet rezultatīvajās piespēlēs tas pieder Ņikitam Gusevam, kad viņš 2018./19. gada sezonā atdeva 68.

Savukārt Gagarina kausa izcīņā vienā piegājienā visvairāk punktus iekrājis Mozjakins 33 (13+20), to iespējot 2013./14. gada sezonā, visvairāk guvis Denis Zaripovs, kad viņš izcēlās ar 15 precīziem raidījumiem 2016./17. gada sezonā, bet rezultatīvo piespēļu līderis vienā Gagarina kausa kampaņā ir Mozjakins ar Krisu Lī – abiem pa 20 attiecīgi 2013./14. gada sezonā un 2016./17. gada kampaņā.

Runājot par vārtsargiem, tad izcilnieku saraksta priekšgalā ir Vasīlijs Košečkins. Viņš ir izcīnījis visvairāk uzvaru gan regulārajā sezonā (281), gan Gagarina kausa izcīņā (71). Košečkins arī aizvadījis visvairāk spēļu starp vārtsargiem abās turnīra stadijās, attiecīgi 584 un 128 Gagarina kausa izcīņā.

Tikmēr, runājot par komandu sasniegumiem, visvairāk titulu līgas vēsturē ir Kazaņas “Ak Bars” vienībai. Kopumā tādu ir trīs, no kuriem pirmie divi izcīnīti pirmajās divās KHL pastāvēšanas sezonās. Pa diviem Gagarina kausiem ir Maskavas “Dynamo”, kuru tobrīd vadīja Latvijā labi zināmais tandēms Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš, kā arī Magņitogorskas “Metallurg”, bet pa vienam ir Maskavas CSKA, Ufas “Salavat Julajev” un Omskas “Avangard”.